Šoreiz nedaudz noslēpumainības – reāli fakti par dārgakmeni, ko dēvē par „Mīlestības dimantu”.
"Zelts! Zelts no Amerikas upes!" - tā esot iesaucies galdnieks Džeimss V. Maršals 1848.gada 24.janvārī, kad viņš atradis zelta pārslas Kolomas upē, Kalifornijā.
Daudzi iedzīvotāji joprojām jautā, kur pašlaik glabājas Latvijai piederošais zelts un kāda ir šo krājumu nozīme?
Nesen Džeims Deimons (Jamie Dimon) no „Citibank” izraisīja lielu traci, nosaucot bitcoin par afēru.
"PSRS kopš tās nodibināšanas laikiem nespēj patērētājus apgādāt ar maizi. Ik gadu labības iepirkšana Rietumu tirgū prasa no Padomju savienības tūlītēju samaksu ar valūtu, kuras rezerves pēdējos gados galīgi saruka.
Šo dārgmetālu izmanto ne vien rotaslietām, bet arī dziednieciskos nolūkos, taču dažiem cilvēkiem tas var nebūt vēlams.
Teju pirms simts gadiem – 1920.gada 20.martā – tika nodibināts Valsts Zelta fonds, kas pārņēma Latvijas pilsoņu saziedotās vērtības un Finanšu ministrijas pirkto zeltu.
Latvijā Kurzemes dienvidos, Vaiņodes, Priekules apkaimē, tuvāk robežai ar Lietuvu cer atrast zeltu, platīnu, niķeli un citus krāsainos metālus.
