1
        

Lieliska ziņa! - Muzejā nonācis Kurzemes pēdējā hercoga un pēdējais Latvijā kaltais dālderis

 
19/01/2017
 
Atceries mūsu lielisko stāstu sēriju par Kurzemes-Zemgales diženāko hercogu Jēkabu? Nu lūk, klāt arī ziņa par viņa pēcteča, pēdējā hercogistes valdnieka īpašo monētu-dālderi, kas kalts par godu viņam. Turklāt, vai zināji, ka jelgavniekiem pašiem bijusi sava naudas kaltuve?!

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājums nupat ticis papildināts ar 1780.gadā kaltu Pētera Bīrona dālderi, kas tajā nonācis no kāda privāta kolekcionāra, kurš savukārt to mantojis no ģimenes kolekcijas. Dālderis ir ļoti labā stāvoklī, un tas ir pēdējais dālderis, kas kalts Latvijas teritorijā.
 
P.Bīrona dāldera aversā ir hercoga Pētera portrets ar uzrakstu D.G. PETRUS. IN. LIV. CURL. ET SEMGAL. DUX (no "Dieva žēlastības Pēteris Livonijas, Kurzemes un Zemgales hercogs" ), bet monētas reversā ir divu tautu republikas – Polijas un Lietuvas – ģerbonis ar uzrakstu MON. NOVA ARG. DUC. CURL. AD NORMAN TAL. ALB. 1780 (nosacīts tulkojums: "Kurzemes sudraba monēta pēc Alberta dāldera parauga" ).
 
17.-18.gadsimtā Eiropā bija vairākas dāldera tipa monētas, pēc kurām salīdzināja preču cenas. Tāds bija arī Alberta dālderis, kas kļuva par vienu no galvenajām tirdzniecības monētām visā Eiropā, ieskaitot Krieviju. Daudzās valstīs sāka kalt lielās sudraba monētas pēc Alberta dālderu monētpēdas, tostarp arī Kurzemes un Zemgales hercogistē.
 
Latvijā dālderus sāka kalt Livonijas ordeņa Valtera fon Pletenberga laikā 1525.gadā. Jelgavā no 1575. līdz 1780.gadam ar pārtraukumiem darbojās naudas kaltuve, kurā tika kaltas dažādu nominālu monētas. Hercogistes monētas kā maksāšanas līdzeklis bija tikai šeit, tādēļ to skaits bija visai neliels. Parasti monētas izmantoja, lai pavalstniekus iepazīstinātu ar valdnieka portretu – īpaši, ja pie varas nāca jauns hercogs.

Turklāt jāuzsver, ka jau tūlīt pēc izkalšanas Kurzemes un Zemgales hercogistes monētas bija kolekcionēšanas objekts! Monētu kolekcijas veidoja paši hercogi, bet tādas bija, piemēram, arī Sesavas mācītājam V.K.Holenhāgenam – zināms, ka šī kolekcija aizceļojusi uz Franciju jau 1796.gadā.

Hercogistes monētas kolekcionēja arī Liepājā dzimušais Pēterburgas tirgonis Ādolfs Preiss, kuram esot bijušas 100 monētas, un liela monētu kolekcija bija arī kādreiz Jelgavā bijušajā Kurzemes provinces muzejā – šobrīd Jelgavas muzejā esošā monētu kolekcija ir daļa no Provinces muzeja krājuma.

Latvijā hercogistes monētas glabājas vairāku muzeju krātuvēs, tās var apskatīt ne tikai Jelgavas, bet arī Rīgas vēstures un kuģniecības, Latvijas Nacionālajā vēstures, Liepājas, Ventspils un citos Latvijas muzejos, arī Baltkrievijas, Polijas un Lietuvas muzejos.
 
Pēteris Bīrons (1724 -1800) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs (1769-1795), kurš troni mantoja no sava tēva Ernsta Johana. Hercoga Pētera dibinātā pirmā augstskola Latvijā «Academia Petrina» ir lielākais devums ne tikai mūsu pilsētai, bet visai Latvijai kopumā.
 
Avots: jelgavasvestnesis.lv, foto: no Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja arhīva

обратно или вернуться обратно