1
        

Klīstošā mūka spožā zelta karjera

 
12/07/2017

 

Gadsimtiem ilgi cilvēki ir nodarbojušies ar Filozofijas jeb Filozofu akmens (magisteria) meklēšanu, kas spēj jebkuru metālu pārvērst zeltā, tā suspensija ūdenī izdziedē visas slimības, atjauno ķermeni un dāvā nemirstību.

Daudzās maģijas grāmatās norādīts, ka tai bija jābūt sarkanai kristāliskai vielai. Tos, kuri paziņoja par šāda akmens atrašanu, valdnieki aicināja pie sevis kalpot. Šoreiz pastāstīsim par vienu šādu gadījumu.

Viens, kurš it kā bija atradis Filozofu akmeni, minēts kāda Prāgas klostera mūks vārdā Vincels Zeilers. Mazotnē viņš Augustīna klosterī kalpojis vecam mūkam, kurš jau nodarbojās ar šī akmens meklēšanu, kas arī esot vainagojies panākumiem, taču mūks pēkšņi nomiris. Zēns noslēpis pudeli ar sarkano pulveri drošā vietā, bet izaugot pametis klosteri labākas dzīves meklējumos, pulveri paņemot līdzi.

Kad 1675.gadā viņš ieradies Svētās Romas impērijā (tagadējā Vācija), ziņas par klejojošo mūku jau bija sasniegušas valdnieku Leopoldu I, kurš pavēlējis to nogādāt pie viņa slepenajā galma laboratorijā. Zeileram imperatora un galma komisijas priekšā vajadzēja nodemonstrēt savu māku; izgāšanās gadījumā viņš varēja zaudēt dzīvību.

Tā, kamēr galma kalps pūta liesmas, mūks skaitīja buramvārdus. Pēc tam uz uguns uzlika vara pokālu (paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku), un, kad tas kļuva tumšs, Zeilers trauku pārkaisīja ar šķipsniņu sarkanā pulvera. Pēc tā trauku atdzesēja aukstā ūdenī un pasniedza valdniekam – tas mirdzēja kā zelts!

Vēlāk mūks paziņoja, ka tagad zeltā pārvērtīs alvu. Viņš ar sarkano pulveri aplipināja piciņu vaska, ko iemeta vārošajā alvā. Biezie dūmi novērotājiem lika ieklepoties un novērsties. Pēc kāda laika Zeilers kalpam pavēlēja šķidro kausējumu ieliet kausā. Un atkal notika brīnums – sacietējušais metāls mirdzēja zeltā! Imperators pavēlēja aiznest to pie galma juveliera, kurš apstiprināja – tas ir zelts.

Iepriecinātais Leopolds lika no burvju dārgmetāla izkalt monētas ar savu portretu, bet reversā ievietot uzrakstu: „Pateicībā Vincelam Zeileram par alvas pārvēršanu zeltā”. Daži šādi unikāli dukāti joprojām glabājas Vīnes mākslas vēstures muzejā, kā arī citās pasaules kolekcijās.

Pēc šīm darbībām Zeilers ieguva „karaļa galma ķīmiķa” nosaukumu, bet 1676.gadā jeb tikai gadu pēc ierašanās tur jau tika iecelts bruņinieka kārtā un pat norīkots par Bohēmijas monētu nama galveno uzraugu.

Sudraba-zelta medaljons imperatoram
Pēc diviem gadiem, 1677.gadā, dienā, kas dēvēta par Svētā Leopolda dienu, nu jau bijušais mūks, tagad alķīmiķis, nodemonstrēja vēl vienu spožu eksperimentu. Mēnesi pirms tam galma juvelieris viņa vadībā bija izgatavojis milzīgu sudraba medaljonu aptuveni 40 centimetru diametrā, kas svēra septiņus kilogramus. Zināms, ka tā izgatavošanā izlietoja 2055 austriešu dukātus.

Imperatora ģimenes un daudzu viesu klātbūtnē Zeilers aptuveni ceturtdaļu no sudraba izstrādājuma iemērca pārmaiņus dažādos šķīdumos, kuri, pēc viņa sacītā, sastādīja „slaveno eliksīru” no Filozofu akmens. Pēc tam alķīmiķis to noslaucīja ar iepriekš sagatavotu vilnas lakatu un nodemonstrēja iegūto rezultātu, un tavu brīnumu – iegremdētā sudraba medaljona daļa bija pārvērtusies zeltā!!

Tagad šis medaljons glabājas jau iepriekš nosauktajā muzejā Vīnē, un uz tā skaidri redzama robeža, līdz kurai Zeilers to iemērca noslēpumainajā šķīdumā. Virs tās medaljons ir sudraba, zem – no zelta, ko apstiprināja gan tālaika karaļa juvelieri, gan zinātnieki līdz pat mūsu laikmetam – 1931.gadam, kad beidzot tika atklāts Zeilera Filozofu akmens darbības princips, bet par to nākamreiz!

Avots: „Noslēpumi un fakti” Nr.12 (87), 8.-9.lpp., 2015.gads.

Atpakaļ