Kāds iedzīvotājs Skrundas novadā uzgājis 25 arābu sudraba dirhēmus un 20 monētu fragmentus no 9.-10.gadsimta, apstrādājot lauku netālu no Ventas upes.

Monētu atradējs gan vēlējies palikt anonīms un tās uzdāvinājis muzejam. Visticamāk, šoruden lauku kultivējot ar tehniku, monētas pārvietotas no sākotnējās to atrašanās vietas un izkaisītas plašā teritorijā.
 

Kā norāda Kuldīgas novada muzeja krājuma vadošā pētniece, arheoloģe Inna Rozentāle, šis atradums ir unikāls ne vien Latvijas, bet visas Eiropas kontekstā. "Esmu ļoti pateicīga depozīta dāvinātājam, ka viņš novērtējis tā vēsturisko vērtību. Tiek apsvērta iespēja pirms konservācijas monētas parādīt sabiedrībai, bet tas būs iespējams tikai tad, ja šiem priekšmetiem nekaitēs," viņa teic.

Tuvo un Vidējo austrumu sudraba monētas – arābu jeb kufiskie dirhēmi – Latvijas teritorijā parādījās 9.gadsimtā, un to saista ar tā dēvēto vikingu periodu, kad tās šeit nonāca caur Gotlandi. Līdz pat 10.gadsimta vidum Latvijā tās bijušas dominējošās.

Līdz šim Latvijā atrasti tikai 24 arābu dirhēmu depozīti, un šis ir pirmais Ventas tuvumā, tāpēc zinātnieki varēs pārvērtēt upes nozīmi tirdzniecības un kultūras sakaros vēlajā dzelzs laikmetā. Monētas tiks nogādātas pie restauratoriem, pēc tam tās pētīs seno monētu speciālisti. Depozīts tiks iekļauts Latvijas Nacionālā muzeja krājumā, bet, visticamāk, pēc izpētes atgriezīsies Kuldīgas muzejā.

ATTĒLĀ AUGŠĀ: Tas, ka atrasti arī 20 fragmenti, izskaidrojams ar to, ka 9.-10.gadsimtā noteicošais bija monētu svars, tāpēc tirgojoties tās varēja pēc vajadzības sacirst daļās.

Avots: kurzemnieks.lv