Lai gan baltiešu trimdas organizācijas protestēja, Vilsona valdība 1967. gada vasarā turpināja risināt Baltijas valstu zelta jautājumu. Tika nolemts, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai piederošā zelta pārņemšana Lielbritānijas valdības pārziņā notiks, pamatojoties uz īpašu likumu.

Taču šāda likumprojekta sagatavošanai un pieņemšanai abās parlamenta palātās bija nepieciešams ilgāks laiks. Lai to nezaudētu, Vilsons nolēma riskēt un pieņēma lēmumu pārdot Baltijas valstu zeltu pirms paša likuma pieņemšanas. Viņš cerēja uz Leiboristu partijas deputātu vairākuma atbalstu. Baltijas valstu zelta depozītu pārdeva 29. jūnijā par 5 803 122 mār­ciņām. Parlaments par šo darījumu netika informēts.
 

Līdzekļus, ko Lielbritānijas valdība ieguva, pārdodot Baltijas valstu zeltu, noguldīja bankā sevišķā valdības kontā, lai gūtu depozīta noguldī­juma procentu ienākumus. Padomju Savienībai, kā to noteica 1967. gada 12. februāra vienošanās, no šā konta atvēlēja pusmiljonu mārciņu. Tā ka faktiski nekāda Baltijas valstu līdzekļu nodošana PSRS nebija notikusi. Lielāko daļu iegūtās naudas britu valdība sadalīja tiem pilsoņiem, kuri bija cietuši finansiālus zaudējumus Baltijas valstīs.
 

Laikam zinādams valdības lēmumu, opozīcijas deputāts T. Bīmišs 28. novembrī jautāja Tirdzniecības pārvaldes prezidentam, kāds ir Lielbritānijas Bankā noguldītā baltiešu zelta svars un tā pašreizējā vērtība. Pārvaldes viceprezidents Džordžs Dārlings paskaid­roja, ka zelta depozīta svars ir 460 220 unces. Viņš arī atklāja, ka zelts ir pārdots un iegūtā nauda — 5 803 122 mārciņas un 13 šiliņi — ieguldīta Finanšu ministrijas vērtspapīros. Šis darījums neilgā laikposmā (apmē­ram četros mēnešos) ir devis jau 80 tūkstošus mārciņu ienākumu.

Avots: delfi.lv

Iepriekš:
Latvijas zelts Lielbritānijas un Padomju Savienības sarunu centrā
Latvijas zelta nedienas turpinās: Vācu okupācija un Ienaidnieka īpašumu pārzinis
Padomju režīms no Latvijas pagrābj 1615 kilogramus zelta
Latvijas zelts lielvalstu kasēs jeb kā tika izsaimniekots mūsu zelts